Misters X

Šī grāmata pēc savas uzbūves imitē romānu-audzināšanu (varoņa bērnība, jaunība, pieaugšana, briedums, zelta rudens - ievēroti visi žanra nosacījumi), kas piešķir tai sava veida papildu dimensiju - autors it kā aicina lasītāju literārā spēlē, kas paredz noteiktu kultūras tradīciju un... daudzslāņainu teksta struktūru. Kopā ar to stāsts uzrakstīts spilgtā, dzīvā, plastiskā valodā, kas padara to pieejamu visām vecuma grupām, kuras saglabājušas interesi par mūsdienu literatūru. Sekojot mūsu literatūras tradīcijai, stāsta autors Jāns Sons piešķir sava varoņa dzimumorgānam apziņu, kas nav atkarīga no viņa lielā ķermeņa. Tā Gogoļs rīkojās ar majoru Kovalevu degunu, bet Švarcs ar zinātnieka Kristiana-Tēodora ēnu. Sižeta atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā orgāns saprot nešķiramu saikni ar metropoli un neapdraud suverenitāti. Tomēr tas turpina savu līniju.
Jautra pieredze: satraucoši meklējumi pašidentifikācijai, pusaudžu pašapmierināšanās, priekšnojauta augstākā jēgas, ziedēšanas laiks un, visbeidzot, sacelšanās saulriets, kas noslēdzas ar samierināšanos ar paredzēto likteni. Pamācība? Izvērsta metafora? Literārs huligānisms? Iespējams, viss kopā tas būs "Misters X".