Zilā krāsa uz viņa pirkstiem

Kāzu dienā Eimija devās nevis pie altāra, bet uz bēru ceremoniju. Izskatījās, ka sāpes par līgavaiņa zaudējumu nekad nebeigsies, taču pēc diviem gadiem viņa sastapa talantīgu fotogrāfu Jānu Kolinsu, kura talants un draudzība ļāva viņai atkal izjust dzīves garšu.
Tomēr Džeimsa... nāves lietā joprojām ir daudz baltu plankumu. Viņa ģimene kaut ko slēpj, un Eimija nevar atbrīvoties no domas, ka Džeimss ir dzīvs. Tomēr galvenais satricinājums ir atklātā kartīte no Meksikas. Uz tās ir mākslinieka vārdā Karloss glezna.
Eimija nevar novērst skatienu.
Džeimss bija mākslinieks. Un viņa ir simtprocentīgi pārliecināta, ka tā ir viņa radīšana.
Visi apkārt saka, ka viņa ir sajukusi prātā, viņas līgavainis ir miris, un tikai Jāns Kolins ir gatavs viņai noticēt. Eimija zina, ka viņš viņu mīl. Bet… Džeimss.
Džeimss ir labākais, kas ar viņu noticis.