Uzticīgie. Grāmata 1. Kad pazuda visi cilvēki

Katru gadu zeltainais labradors Maks dažas dienas pavadīja veterinārajā klīnikā. Tas bija nepatīkami, bet izturami, ņemot vērā, ka saimnieki vienmēr atgriezās, un jauni paziņas vienmēr patika Maksam. Šoreiz viņa kaimiņiene izrādījās vecā melnā labradore Mademu Kjurī, suns ar lielu dzīves... pieredzi un lielisku humora izjūtu. Laiks sarunās ar viņu pagāja nemanāmi, bet pēkšņi pienāca diena, kad Maks palika viens. Neviens neieradās viņu paņemt no klīnikas. Neviens nenesa ēdienu. Visas blakus būdas bija tukšas. Šajā murgā Maks nodzīvoja vēl veselu nedēļu un, iespējams, vienkārši būtu nomiris ieslēgts, ja vien nebūtu iebēdzis mājā taksis vārdā Krepīšs. Viņa saimnieki arī kaut kur pazuda. Pazuda vispār visi cilvēki.
Maks, Krepīšs un pie viņu kompānijas pievienojusies neizsīkstošā jorkšīras terjera Gizmō dodas meklējumos. Viņi iet cauri apdzīvotām zemēm un pamestām pilsētām, kurās cenšas izdzīvot pamesti dzīvnieki. Maks izmisīgi vēlas atrast savu ģimeni un ir pārliecināts, ka viņam varētu palīdzēt Mademu Kjurī – viņam no galvas neiznāk viņas vārdi, kas teikti pirms pazušanas. Gudrā labradore nojauta kaut ko sliktu un acīmredzot kaut ko zināja…