Uz visu mūžu (ilustr. V. Černy)

Savos laikos Līdijas Aleksejevnas Čarskas grāmatas pēc popularitātes varēja sacensties ar Sudraba laikmeta dzejnieku izdevumiem. Nākamā rakstniece mācījās Pāvila institūtā cēlām meitenēm Pēterburgā. Atmiņas par mācību gadiem un jaunību kalpoja par pamatu stāstam «Uz visu mūžu». 19. gadsimta beigās patstāvīgas... dzīves uzsākšana meitenei bija grūts pārbaudījums: kā iekārtot savu likteni un kam veltīt sevi, kā atrast savu vietu ne tikai šaurajā ģimenes lokā, bet arī sabiedrībā? Ar šiem jautājumiem saskaras stāsta varone Līdija Voronska, kura stāv uz pieaugušo dzīves sliekšņa: aiz muguras ir institūta dzīve, priekšā — nezināmība un nenoteiktība. «Dievs vien zina, kas mūs gaida aiz mūsu institūta būrīša sliekšņa, kur mēs pavadījām, labi vai slikti, septiņas mierīgas bērnības gadus bez īpašām rūpēm un bēdām. Bērnība ir beigusies, un mēs uzsākam dzīvi». Cēlums, sapņainība, tīrība, dzīvesprieks — tās ir īpašības Līdijas Čarskas varonēm, kas iekarojušas ne vienu vien jauno lasītāju paaudzi. Izdevumā iekļautas ilustrācijas pie stāsta izcilā čehu mākslinieka Venceslava Černy.