Spriedumi par zinātni un mākslu

Starp Renesanses titāniem lielais itālis Leonardo da Vinči (1452–1519) bija, neapšaubāmi, visdažādākais, atšķiroties no citiem Renesanses ģēnijiem ar patiesi kosmiskiem interešu, zināšanu, meklējumu un atklājumu apmēriem. Viņš palika kultūras vēsturē vispirms kā ģeniāls mākslinieks un skulptors, bet viņu neapgāja arī... izcilā
zinātnieka slava, kas bagātināja gandrīz visas savas laikmeta zinātnes jomas ar daudziem izcilajiem novērojumiem un daudzus priekšā gāja ar asprātīgām nojautām. Spilgtākais pārstāvis jaunā, eksperimentālā dabaszinātnē, Leonardo atstāja matemātikā, anatomijā, mehānikā, hidrotehnikā, militārajā mākslā un pat aviobūvē ne mazāk pamanāmu pēdas, nekā mākslas teorijā un vēsturē. Atrodoties nepārtrauktā dialogā ar visumu, viņš to uzlūkoja kā milzīgu laboratoriju, bet zinātnē, tāpat kā mākslā, redzēja cilvēka apkārtējās pasaules izzināšanas un pārveidošanas līdzekli. Savus oriģinālos spriedumus par šīm tēmām Leonardo izteica neskaitāmās rokrakstu piezīmēs, kuru skaits ir ap septiņiem tūkstošiem lappušu; daļa no šī grandiozā mantojuma ir iekļauta šajā grāmatā.