Un mēs visi būsim laimīgi

Kira ieradās dzimtajā pilsētā, kur pagāja viņas vislaimīgākie un visnelaimīgākie gadi. Laimīgie — jo šeit viņa satika savu Mišku. Nelaimīgie — jo no šīs pilsētas viņiem nācās bēgt — no nesakārtotības, nabadzības, pazemojošas neiespējas dzīvot tā, kā gribas. Maskava kļuva... pavisam cita, un arī Kiras dzīve mainījās. Galvenais — viņa zaudēja Mišku. Un tagad viņai šķita, ka dzīve apstājās, ka laimes nekad nebūs. Nav cilvēka, dēļ kura vērts mosties no rītiem. Bet dzīve nepiedod skumjas. Tā it kā saka: paskaties apkārt. Noteikti ir kāds, kuram tu esi nepieciešama. Un šajā pilsētā, kas pilna atmiņu, Kira atkal atrada savu laimi. Jo pie labiem cilvēkiem tā vienmēr nāk. Citādi arī nevar būt.