Mans baltais

Ja sajauc visus toņus redzamās daļas krāsu spektra, tad sanāk balts. Sniega krāsa. Polaroida rāmīša krāsa. Karoga krāsa, kuru izmet, ja padodas, jo vairs nav spēka izturēt sāpes vai mīlestību, nav spēka cerēt. Vidusskolniece Ženja saista ar balto krāsu visdārgākos... savas dzīves mirkļus – kad viņas mammas bija kopā un viņu kopējā mājā vēl nebija ienākusi nodevība; kad uz sniega baltajiem papīra lapām viņa rakstīja jaunas un jaunas vēstules mūziķim Lenem, kuru jūtas bija pārņēmušas visu viņas būtību. Cilvēku tuvība, cilvēku laime – vai ir kas trauslāks? Pat pirmais sniegs, šķiet, guļ uz zemes ilgāk.
Grāmatai Ksenijai Buržskai ir burvīgs īpašums – pēc tās izlasīšanas sāk just asāk ar ādu vēsos laimes straumējumus un to, kā tie dienu no dienas neatgriezeniski izkūst ikdienas steidzībā. Jā, neko nevar atgriezt vai noturēt, bet var laikus nospiest uz "iekšējā polaroida" pogas.