Liela maza meitene. Astotais stāsts. Lietā par raibajām somām

Ženija – liela maza meitene. No vienas puses, ģimenē viņa ir jaunākā no visiem, pat no savas mīļās taksas Vētkas, bet no otras puses – lai viņai sapītu pīnes, mammai katru rītu jāceļas uz taburetes.
Vispār Ženija ir tieši tāda pati... kā visas citas septiņgadīgās meitenes. Viņa necieš, kad viņu aplūko vai uzskata par kādu īpašu. Viņa prot tīrīt kartupeļus tā, lai miziņa pārvērstos plānās garās lentītēs. Prot piešūt pogas – gandrīz tikpat skaisti kā tētis. Un vēl viņai lieliski padodas stāstīt dažādus stāstus – jo ar viņu visu laiku notiek kaut kas interesants…
Astotajā grāmatā «Lieta par raibajām somām» Ženijas labākais draugs Miška uz ielas atrod suni. Bet ne parastu, bet ļoti, ļoti skumju un vientuļu. Viņa guļ sniegā ar raibo somu un nevienu pie sevis nepielaiž. No kurienes viņa parādījās? Un ko viņa tik ilgi gaida? Ženija, Miška un citi bērni nolemj kļūt par īstiem detektīviem un noskaidrot, kam pieder raibā soma un kas vispār šeit noticis. Viņiem jāapgūst dedukcijas metode, jāveic operācija «Šausmīgā diena», un vēl – uzzināt, ka dažreiz, pat ja šķiet, ka viss tiek darīts pareizi, pēc tam kaut kādā veidā ir ļoti neērti…
Marijas Beršadskas grāmatas par lielo mazo meiteni stāsta par Ženiju, kura izaugusi augstāka par visu laiku augstāko basketbolistu, un par to, cik lieliski un cik grūti ir būt atšķirīgam no citiem. Divpadsmit grāmatu garumā Ženija joprojām aug – viņa mainās, pieaug. Tētis viņai saka, ka katram cilvēkam, pat ja viņš jau ir izaugusi, ir vēl kāds IEKŠĒJĀS AUGŠANAS. Ženijai pagaidām nav ļoti skaidrs, ko darīt šai iekšējai augšanai. Pastaigāties lietū? Dziedāt dziesmas? Ēst kādu noderīgu sūdu? Mēs arī to pagaidām neesam sapratuši, bet, varbūt, izlasot šos divpadsmit stāstus, mēs arī nedaudz izaugsim?
PDF A4 formātā saglabāts izdevniecības dizains.