Bēdīgie cilvēki

«Bēdīgie cilvēki» (1845) — F. M. Dostojevska debijas romāns, kas padarīja rakstnieku pazīstamu literārajās aprindās vēl pirms publikācijas. Starp pirmajiem lasītājiem bija D. V. Grigorovičs, kurš izlasīja manuskriptu N. A. Nekrasovam: «Pēdējā lapā, kad vecais Devuškins atvadas no Varēnkas, es... vairs nevarēju sevi valdīt un sāku raudāt; es slepeni paskatījos uz Nekrasovu: pa viņa seju arī tecēja asaras». Pabeidzot lasīšanu, agrā rītā viņi ieradās pie Dostojevska, lai paziņotu par spēcīgo iespaidu, ko romāns radījis. Nekrasovs nodeva manuskriptu Belinskim ar vārdiem: «Jaunais Gogoļs ir parādījies!» Daudzus gadus vēlāk Dostojevska atcerējās Belinska vārdus: «Jums patiesība ir atklāta un paziņota kā māksliniekam, tā ir saņemta kā dāvana, novērtējiet savu dāvanu un palieciet uzticīgi, un jūs būsiet lielisks rakstnieks!..» 1846. gada janvārī romāns «Bēdīgie cilvēki» ieraudzīja gaismu Nekrasova almanahā «Pēterburgas krājums»: tā lasītāji pirmo reizi iepazinās ar Dostojevska radošumu.