Hannibala zvērests: Lielākā Romas ienaidnieka dzīve un kari

63 gadu vecumā, ieskauts romiešu leģionāru mazā cietoksnī pie Bosfora krasta, lielais senatnes ģenerālis izvēlējās mirt sava kalpa rokās, lai nenonāktu gūstā. Hannibals — patiesi homērisks traģiskais varonis; saskaņā ar leģendu, vēl bērnībā pie Karthāgas dievu altāra pēc tēva ieteikuma... viņš deva zvērestu mūžīgi cīnīties ar Romu un izpildīja doto solījumu. Izsākot Otro Punisko karu — visiznīcinošāko senatnē, viņš paveica to, kas tajā laikā tika uzskatīts par neiespējamu: varonīgu pāreju pāri Alpiem ar armiju un kaujas ziloņiem, — un iebruka Itālijā. Ģeniāls stratēģis un nepagurstošs karotājs, Hannibals uzvarēja romiešu armijas, kas divreiz pārsniedza viņa karaspēku skaitā, un gadiem ilgi turēja Romu uz katastrofas robežas.
Amerikāņu vēsturnieks Džons Prevas ir izgājis visu ceļu pa Hannibala pēdām — no Ziemeļāfrikas un Spānijas caur Pirenejiem un Alpiem līdz Itālijai un Mazajai Āzijai, apmeklējis katru kaujas lauku, kur viņš cīnījās, un bijis katrā senajā pilsētā, ko viņš aplenca. Mums saglabātie senatnes avoti attēloja karthāģiešu ģenerāli kā asiņainu un egoistisku cilvēku, nespējīgu uz žēlsirdību. Bet, kā pārliecinoši rāda Prevas, visi izcili cilvēki, kas veido vēsturi un maina tās gaitu, neizbēgami rada ļaunumu.