Brīvprātīgais gūsteknis. Stāsts par cilvēku, kurš devās uz Aušvicu

«...Dažreiz šķiet, ka par holokaustu vairs nevar atklāt neko jaunu, bet Džeka Fēruēdera grāmata pierāda pretējo» — no žurnāla The Spectator atsauksmes.
1940. gada vasarā, pēc tam, kad nacisti okupēja Poliju, pretošanās dalībnieks Vitolds Pileckis pieņēma uzdevumu noskaidrot tūkstošu cilvēku likteni... jaunajā koncentrācijas nometnē uz Reihas robežas. Viņa misija bija vākt un nodot datus brīvībā un organizēt armiju sacelšanās veikšanai. Nometne saucās Aušvica. Tagad šķiet neiedomājami, ka līdz 1943. gadam gandrīz neviens nezināja, kas patiesībā ir šī vieta. Tikai kļūstot par brīvprātīgo gūstekni, Vitolds saprata tās patieso nozīmi. Divu ar pusi gadu laikā Pileckis izveidoja pretošanās tīklu, kas slepeni nodeva no nometnes liecības par nacistu noziegumiem. Savos ziņojumos viņš aicināja sabiedrotos koncentrācijas nometnes atbrīvošanai, tomēr brīvībā viņu līdz galam nesaprata: bija grūti noticēt tādam. Tad kādā brīdī Vitolds savāca radiotransmitētāju un sāka dublēt ziņojumus ar balsi. Vēlāk Pileckis organizēja bēgšanu. Viņš personīgi iesniedza armijai tā saukto «Pilecka ziņojumu».