Idiots

Kņazs Miškins, galvenais varonis slavenā romāna F. M. Dostojevska "Idiots", nes cilvēkiem līdzjūtības, piedošanas, žēlsirdības un brālības vēsti. Tomēr viņa cerības sabrūk: par slepkavu kļūst "krusttēvs" Roģožins, iet bojā "skaistums" Nastassja Filipovna... Un tomēr bez tādiem cilvēkiem kā kņazs pasaule... neeksistē. "Viņš tikai pieskārās viņu dzīvei, — raksta Dostojevsks. — Bet kur tikai viņš nepieskārās — visur viņš atstāja neizpētītu līniju".
Šādi piesātināti sižeti vienmēr ir "nolikti" izsaukt lasītājā automātisku klātbūtnes efektu. Noslēpums nav tikai un ne tik daudz notikumu peripetijās, cik lieliski izstrādātajos varoņos un elektriskajos izlādes starp tiem. Visu saskaitāmo summa kļūst par klātbūtnes efekta pārvēršanu "līdzdalības efektā": iegrimstot romānā, jūs vispirms kļūstat par neredzamu notikumu liecinieku, bet pēc tam saplūstat ar galveno varoni tik cieši, ka skatāties viņa acīm un mērat viņa pasauli ar sava sirds pukstēšanu. Un tad rodas galvenais jautājums: kā izdzīvot šajā pasaulē, kas šķita izdomāta un pēkšņi kļuva tik reāla, un kā šeit nenonākt prāta traucējumos. Galu galā, vai sabiedrība var noteikt kāda "normāluma" pakāpi? Vispār, kurš no mums ir kņazs Miškins?