Meža karalis

Johans Volfgangs Gēte – dzejnieks un rakstnieks, domātājs un filozofs, dabas pētnieks un valsts darbinieks. Viņa literārie darbi ir spilgtākās pērles ne tikai vācu, bet arī visas pasaules klasiskajā literatūrā. "Pilnīgi vienalga, kā izpaužas cilvēka ģeniālums – zinātnē, karā un... valsts pārvaldē vai tajā, ko viņš ir sacerējis, – rakstīja Gēte, – svarīgs ir tikai viens: lai doma, asprātīgs izteikums, darbs dzīvotu un būtu spējīgi uz tālāku dzīvi." Krājumā iekļautas izvēlētas dzejas un balādes klasiskos tulkojumos, poēma "Germans un Doroteja", kā arī fragmenti no traģēdijas "Fausts". Gētes dzeja, kuras pamatā bieži vien ir tautas dzejas likumi, atšķiras ar domu dziļumu un filozofiskumu, ar neparastu spēku un spilgtumu atklājot jūtu pasauli. Gētes dzeja, kas bagātinājusi vācu valodu un vācu dzejas veidošanu ar jauniem attēliem, vārdu salikumiem, rīmēm un izmēriem, noteikti nav kļuvusi par literatūras vēstures faktu, tā dzīvo un elpo ģeniālā dzejnieka pielūdzēju sirdīs.