Es aiziešu ar rītausmu

Augusts, 1944. Velsietis Rīzs Gravenors mēra soļus ielās tikko atbrīvotajā no fašistiskajiem okupantiem Parīzē, bet bijušā karavīra, Pirmā pasaules kara veterāna, sirdī ir smagi... Kara sākumā viņš apsūdzēja savu vienīgo dēlu Ouenā par bailīgumu un nevēlēšanos karot. Un tas aizgāja... - tur, kur gāja bojā cilvēki. Ouenam negribējās nogalināt, tieši pretēji, viņš sapņoja glābt tos, kuriem bija lemts mirt. Un tad saikne ar viņu pārtrūka... Mēģinot atrast pazudušo dēlu, Rīzs iepazīstas ar jauno franču meiteni vārdā Šarlote - meitene prasmīgi vada sanitāro kravas automašīnu, precīzi šauj, un vēl acīmredzami kaut ko slēpj. No šī brīža viņi ir kopā, un viņu ceļš ved cauri Francijai uz sniegotajiem Alpiem. Tur, kur tumšās naktis mijas ar lieliskiem rītausmām, bet vēl skan šāvienu troksnis, un katra jaunā diena var kļūt par pēdējo.