Attālināti. 12 stāsti

Jūrijs Vafins, viens no visvairāk lasītajiem Telegram blogeriem - un noteikti visnoslēpumainākais - piedāvā jaunumus: grāmatu par dīvaino, slikti izskaidrojamo, vietām traģisko 2020. gada pavasari.
Kādā augustā naktī es skatījos, kā krīt komēta. Tā bija kāda īpaša komēta, tā nesadega sekundē,... tā lidoja ilgi. Liesmas astes paplašinājās, kļuva baltas, pēc tam sarkanas, pēc tam vispār kļuva par kādu indīgi zaļu. Pagāja sekundes, sirds sitās arvien stiprāk. “Apstājies” - gandrīz lūdzu es, skatoties uz to. Sajūta par pieaugošo katastrofu paralizē. Es skatījos kā zaķis uz pūķi un vienkārši gaidīju, kas notiks. Kādā brīdī debesu ķermenis pazudīs, vai, otrādi, parādīsies tā struktūra, aizklās pusi nakts debesu, apgaismos ar spilgtu zibšņu, izies trieciena vilnis. Un pēc sekundes mēs jau dzīvosim citā realitātē.
Jekaterina Andrejeva, steidzamās ziņas: “...tas ir lielākais asteroīda kritiens, iespējams, kopš krīta perioda, iznīcināti tūkstošiem pilsētu, cunami vilnis, kas sasniedz divsimt metrus...”. Bet izdevās. Mirgojot pēdējo reizi, komēta sadega pilnībā. Es noriju ar sausiem lūpām aliņu, notraipījos un devos tālāk pa dārznieku ciematu.
2020. gada pavasarī notika kaut kas līdzīgs...