Karalis runā! Stāsts par pārvarēšanu, par pienākumu un godu, par vadību, par hierarhiju un par patiesu draudzību

1926. gadā Jorkas hercogs, kurš kopš bērnības cieta no stostīšanās, vērsās pēc palīdzības pie pašmācīta logopēda, imigranta no Austrālijas vārdā Lajonels Logs. Tas bija izmisīgs solis: daudz spēku tika patērēts cīņā ar šo fizisko trūkumu, piesaistot labākos speciālistus tajā laikā... — bez rezultātiem, un katra publiskā uzstāšanās hercogam kļuva par mokām gan klausītājiem, gan pašam runātājam. Pirmo reizi pārkāpjot Loga pieticīgās uzņemšanas slieksni, karaliskais dēls neparedzēja, ka pēc desmit gadiem kļūs par monarhu — pirmā mantošanas tiesība piederēja viņa vecākajam brālim, Deividam, bet personīgā laime izrādījās pēdējam augstāk par pienākumu.
.Lajonels Logs, kuru medicīnas autoritātes uzskatīja par pašpasludinātu un šarlatānu, spēja gūt panākumus, kamēr citi bija spiesti atzīt savu bezspēcību. Viņš izstrādāja savu ārstēšanas metodi un palika blakus savam izcilajam pacientam daudzu gadu garumā, smagos pārbaudījumos valstij un visai Eiropai. Uzkāpjot tronī Otrās pasaules kara priekšvakarā, Georgs VI apvienoja britus cīņā pret nacismu un kļuva par patiesu līderi. Visos valdīšanas gados, sākot ar kronēšanas runu 1937. gadā un beidzot ar pēdējo Ziemassvētku uzrunu nācijai un Lielbritānijas impērijas tautām 1951. gada decembrī, karalis runāja ar savu tautu. Viņš runāja, pateicoties tam, ka viņa ceļā sastapās "parasts cilvēks no kolonijām" — Lajonels Logs.
.Šīs dokumentālās grāmatas autori, kas balstīta uz vēstulēm, dienasgrāmatām, atmiņām un medicīnas ierakstiem, ir Marks Logs, Austrālijas logopēda mazbērns un viņa arhīva glabātājs, un Pīters Konrads, rakstnieks un žurnālists, Sunday Times redakcijas darbinieks.