Dodu tev godīgu vārdu

No ražotājaVisvairāk pasaulē Maksam patika vecmāmiņas pudiņš. Pudiņa forma zivtiņas formā karājās virtuvē, un jaunais vīrietis katru reizi uz to skatījās ar nostalģiju. Kad viņš uzzināja, ka zem formas vectēvs slēpj atslēgu no seifa ar naudu, viņa siltās jūtas kļuva... vēl spēcīgākas - jo katru reizi, apmeklējot veco vīru, Maksis paņēma līdzi dažas banknotes. 
Kad vectēvs bija spiests pārcelties pie dēla, izrādījās, ka neviens, izņemot mazbērnu, viņu nemīl. Maksu tēvs izturējās pret savu tēvu kā grūts pusaudzis, bet vedekla vispār sapņoja par vīra nāvi. 
Mazbērns un vectēvs kļuva par īstiem draugiem. Un neviens, izņemot Maksu, nezināja, ka podā ar ziedu uz balkona vecais vīrs slēpj pistoli, kas palikusi vēl no Otrā pasaules kara. Un jebkurai ieročai, saskaņā ar dramaturģijas likumiem, kādā brīdī jāizšauj. 
Un, protams, vectēva pistole izšāva. Un, protams, nekas labs no tā nesanāca...