Ceļojums uz Ikstlanu. Pasakas par spēku

Tas, kurš ir uzsācis Kara ceļu, ceļu ar sirdi, nekad vairs nekļūs par parastu cilvēku. Don Huans atklāj Karlosa ceļa aspektus - mākslu būt nepieejamam, personīgās vēstures izdzēšanu, koncepciju "nāve kā padomdevējs", atbildības uzņemšanos par saviem darbiem. CEĻOJUMĀ UZ IKSTLANU... mēs pirmo reizi sastopam sabiedrotos - biedējošas neorganiskas būtnes, kuras burvis, kam ir pietiekami daudz personīgā spēka, var pārvērst par neaizvietojamiem palīgiem. 
Lasītāj, ieklausies padomā: lai precīzāk uztvertu Tolteku mācību, sāc iepazīšanos ar to no trešās grāmatas, CEĻOJUMS UZ IKSTLANU, un tikai tad atgriezies pie pirmajām divām, jo būtu pārāk skumji, no vienas puses, nobīties no neprecīza ceļa apraksta un to noraidīt, no otras puses - neiepazīties ar tām svarīgākajām mācības nostādnēm, kas ir iekļautas tieši pirmajās divās grāmatās. 
No pašas maģiskākās, visneticamākās grāmatas Kastaņedas PASAKAS PAR SPĒKU. Tu uzzināsi, ka ierastā pasaule, kādu mēs pazīstam, ir tikai niecīgs tonāla saliņa bezgalīgajā, neizdibināmajā un nekādām formulām nepakļautajā burvju pasaulē - nagvalē. Šajā grāmatā beidzas stāsts par tiešo Kastaņedas apmācību pie dona Huana. Apmācības noslēgums - prātam neaptverams lēciens bezdibenī. Karloss un divi citi dona Huana un dona Henaro skolnieki, uz visiem laikiem atvadījušies no Skolotājiem, lec no galda kalna virsotnes. Tajā pašā naktī Skolotājs un Labvēlis uz visiem laikiem aizgāja no šīs pasaules.