Lazara sievietes

Neparasta ģimenes sāga no gadsimta sākuma līdz mūsdienām, romāns par lielu mīlestību un lielu nemīlestību. «Lazara sievietes» Marinas Stepnovas – bestseller, kas saņēmis balvu «Lielā grāmata» un tulkots 25 valodās.
Lazars Lindts, ģeniāls zinātnieks un liels bērns, – trīs izcilu sieviešu... infernālo personīgo stāstu centrs. Bezbērnu Marusja, viņa vecākā drauga sieva, smieklīgs jauneklis, pašmācīts ģēnijs, kas parādījās pie viņu mājas sliekšņa 1918. gadā, iemīlēs viņu nevis dēla mīlestībā, bet tas paliks viņa noslēpums. Jau pēc kara slēgtajā pilsētā N padomju zinātnes spožums iemīlēsies līdz ausīm jaunajā Galinā un burtiski nozags viņu uz «citu dzīvi», bet… nopelnīs tikai nopietnu naidu. Trešā «Lazara sieviete» mazmeita-orhans Lidočka manto viņa ģeniālo dabu, bet sapņos tikai par vienu – atrast savu, neiztēlojamo māju, pilnu siltuma un īstu grīdu čīkstoņas. Marusjas māja.
«Un Marusja patiešām bija laimīga. Proti, viņa vienmēr, visu mūžu, pat visizmisīgākajos laikos, bija laimīga – jo viņai paveicās tāda piedzimt. Būt laimīgai viņai vienmēr nozīmēja – mīlēt, bet tikai tagad, septiņdesmit trīs gadu vecumā, evakuācijā, karā, viņa beidzot saprata, ka mīlēt – nenozīmē darīt savu. Mīlēt var arī svešus, proti – tikai svešus mīlēt un vajag, jo tikai tā viņi kļūst par savējiem».