Māksla aizskart

„Ēretiks!” — teica baznīca. „Huligāns!” — teica ierēdņi. „Nepieklājīgs!” — teica pilsētnieki. Bet Nevzorsovs atbildēja ar kārtējo indīgo kolonu. Agrā deviņdesmito gadu leģenda, viņš atgriezās pie cienījamās publikas labāk nekā iepriekš: nomainīja ādas jaku pret uzvalku, cigareti pret pīpi, jauno... dusmu — pret rūgto un ironisko briedumu. Neizmainīta ir tikai reakcija uz viņa tekstiem: „Viņš ņirgājas, vai ne?!” O, nē, viņš ir absolūti nopietns. Viņš dziedē brūces un sit netikumus, runā par dievu un cilvēku, Krieviju un Ameriku, reliģiju un vēsturi. Jūsu priekšā ir Aleksandra Nevzorsova grāmata, kurš slēpj savu traģisko piegriezumu aiz viltīgās, nepieklājīgās un pilnīgi nepanesamās smaida.