Vēstules no vientulības

Cilvēces lāsts — tā ir vientulība, un ar katru gadu tā sitīs arvien stiprāk.
Cik daudz cilvēki nekomunicētu virtuālajā telpā — tā attālinās, arvien mazāk pasaule ir nepieciešama cilvēkiem. Vientulība — tas nav izvēle, tas ir dabiskais atlase.
Tehnoloģijas atņem cilvēkiem visu... dzīvo komunikāciju, sabiedrība un valsts — visu dvēselisko. Tās jau ir iekļuvušas cilvēku vēlmēs, šodien paredz tās, bet rīt plāno diktēt. Cilvēka ir arvien mazāk cilvēkos. Zināt, ko cilvēki tur rokās pusdienu laikā vietā maizes? Telefonu. No visām šķiršanās visbīstamākā šodien — šķiršanās ar telefonu.
Bet visa nelaime ir tā, ka galvenajam varonim romānā, jauneklim, kas ir ieslēgts vientulībā uz mūžīgiem laikiem, nav pat telefona — tikai pavisam nabadzīga dzīves pieredze, dažas vēstules un cerības druska, ka viņš vēl kādreiz varēs redzēt gaismu.
Romāns, kas ir pilns skumju, trauksmes un lielas drosmes. Balstīts uz reāliem notikumiem. Grāmatā izmantotas autora vēstules.