Divi brāļi

1920. gada 24. februārī Berlīnē piedzimst divi zīdaiņi, kuriem ir lemts kļūt par brāļiem. Tajā pašā dienā Minhenē tiek izveidota partija, kas drīz vien vienu no viņiem pacels, bet otru centīsies iznīcināt kopā ar viņu vecākiem un miljoniem citu nevainīgu... cilvēku. No pirmajām dzīves stundām brāļi ir nešķirami. Abi izskatās līdzīgi saviem ebreju vecākiem, lai gan nemaz neizskatās līdzīgi viens otram, viņi pat nezina, ka viens no viņiem ir adoptēts, - kā arī nezina, ka viens no viņiem nav ebrejs. Vecākus neuztrauc asins jautājumi: tie ir viņu bērni, un viņi viņus mīl. Tēvs spēlē džezklubos, māte ārstē slimos, dzīve Vācijā, kas lēnām atgūstas pēc Lielā kara, pakāpeniski uzlabojas. Pāls un Otto kopā aug, kopā draudzējas ar vienu meiteni, kopā iemīlas citā. Bet, kad pie varas nāk nacionālsociālisti, dzīve mainās neatgriezeniski un briesmīgi. Valstī, kur pēkšņi vissvarīgākā ir asinis un izcelsme, bērni, divi vācieši un divi ebreji, kuru stāsti ir savijušies kopš dzimšanas un uz visiem laikiem, ir spiesti daudz ko upurēt, lai izdzīvotu paši un glābtu mīļos.
Jaunais romāns no Bena Eltona, caurstrāvots un maigs, par to, ko cilvēki ir gatavi upurēt izdzīvošanas dēļ - sava un mīļo. Romāns par to, kas viņi patiesībā ir, uz ko viņi ir spējīgi, par ko viņi nekad nevēlēsies kļūt. Par to, ko viņiem darīt ar ikdienas naidu, ar neatlaidīgo atmiņu, ar nebeidzamām sāpēm - un kā no visa tā reizēm izaug vientulība, bailes un nežēlība, bet reizēm - laipnība, gudrība un laime. Šajā stāstā ir smiekli un asaras, šausmas un pārsteigums, maigums un dusmas, uzticība un nodevība.