Mazās sievietes. Labas sievas. Mazie vīrieši. Džoa puiši

Amerikāņu rakstniece Luīza Meja Olkot (1832-1888) dzimusi pedagoga un filozofa Eimosa Bronsona Olkota ģimenē. Viņas tēvs nebija bagāts, izglītību ieguva kā pašmācības ceļā, tomēr tas netraucēja viņam kļūt par daudzu izcilu personību draugu un līdzgaitnieku: izcilā domātāja Ralfa Voldo Emersona,... rakstnieka un sabiedriskā darbinieka Henrija Deivida Tora, cīņas par melnādaino iedzīvotāju tiesībām Fridriha Daglasa un citu. Savu literāro darbību Luīza Meja uzsāka kā "asiņainu melodramatisku stāstu" autors, kas tika rakstīti peļņas gūšanai. Daži no šiem darbiem (kā, piemēram, "Garā liktenīgā mīlestības pakaļdzīšanās") bija tik provokatīvi, ka redaktori tos vienkārši nepieņēma publicēšanai. Tomēr īsta slava nāca rakstniecei, kad viņa atteicās no lētu trilleru radīšanas un 1868. gadā publicēja pusautobiogrāfisku romānu "Mazās sievietes", kas stāsta par četru māsu bērnību un jaunību parastā, nekas īpašs ģimenē, kas piederēja nabadzīgam mācītājam. Sirsnīgais un aizkustinošais romāns tika uzrakstīts izaicinoši tiešā, ne literārā sarunvalodā un koncentrēja lasītāja uzmanību uz tādām ikdienišķām lietām kā kurpju žāvēšana uz kamīna restēm, matu cirtas vai pusdienu gatavošana; māsas pieaug, sapņo par nākotni, kopā tiek galā ar grūtībām… Romāna panākumi bija tik lieli, ka jau pēc gada Luīza Meja izdeva turpinājumu, kas pazīstams ar nosaukumu "Labas sievas". "Mazās sievietes" un "Labas sievas" veidoja pirmo triloģijas daļu (lai gan krievu valodā tulkojumos tās parasti uzskata par atsevišķām grāmatām), bet 1871. un 1886. gadā izdotie "Mazie vīrieši" un "Džoa puiši" - otro un trešo grāmatu.