Vermeera laikmets. Noslēpumainais baroka ģēnijs un jaunā laika rītausma

Jans Vermeers nomira pirms trim ar pusi gadsimtiem, nodzīvojot tikai 43 gadus. Viņš atstāja pēc sevis apmēram 30 nelielas gleznas. Tas nav episkās kaujas ainas, uz tām nav attēloti slaveni cilvēki vai nozīmīgi notikumi. Šeit nav rembranta dramatiskuma vai rubensa... svinīguma. Tas ir smalks, kamermākslas darbs, kas elpo ar mieru. Tas ir maigs gaismas stars, kas plūst no loga. Tas ir parasti cilvēki, kas iegrimuši savā pasaulē, nodarbojas ar ikdienas darbiem. Lūk, sieviete lasa vēstuli. Lūk, cita spēlē uz lūtnes. Mežģīņu izgatavotāja ir noliecusies pār darbu. Mākslinieks glezno ainu.
Kāpēc tad notika tā, ka tieši šie nedaudzie un pirmajā acu uzmetienā neuzkrītošie darbi joprojām piesaista mūsu uzmanību un glabā tik daudz noslēpumu? Kāpēc nerimstas strīdi par to izcelsmi, par daudziem viltojumiem un atdarinājumiem? Kāpēc katra Vermeera glezna pulcē ap sevi pūļus skatītāju, kurā izstādē tā nebūtu, bet katrs muzejs, kam ir laime piederēt vismaz vienai meistara gleznai, lepojas ar to kā ar īstu dārgumu?
Aleksandra Peršejeva, mākslas zinātņu kandidāte, semiotikas un vispārējās mākslas teorijas speciāliste, pasniedzēja Nacionālajā pētniecības universitātē "Augstākā ekonomikas skola", līdzautore populāriem tiešsaistes kursiem par mākslu un dizainu (kopējais klausītāju skaits jau pārsniedz 100 tūkstošus) savā grāmatā ne tikai stāsta par Vermeera glezniecību, bet arī kļūst par lasītāja gidu holandiešu mākslas pasaulē, zīmējot dzīvīgu ainu laikmetā, kurā veidojās tas, bez kā nav iespējams iedomāties mūsdienas: zinātne, racionālā domāšana, starptautiskā tirdzniecība, brīvais mākslas tirgus. Kļūst skaidrs, kādā kontekstā izveidojās Vermeera radošums un kāpēc tas kļuva tieši tāds, kādu mēs to pazīstam. Aleksandra atklās lasītājam Vermeera glezniecības dziļumu un šarmu, parādīs, kā viņš ietekmēja un turpina ietekmēt pasaules mākslu un kāpēc šodien, gadsimtiem pēc meistara nāves, viņa darbi paliek pievilcīgi mums.