Pieminekļi ne tiem. Valdnieki, kas nav pelnījuši slavu

Dažādās pasaules malās ziņkārīgs tūrists no laika uz laiku sastop greznas vīru statujas — kājām un zirgiem. Vietējie iedzīvotāji jau nepamana šos pompālos pieminekļus, uzskatot tos par neatņemamu pilsētas ainavas daļu. Visbiežāk varoņa uzacis ir noslīpētas, caururbjošs skatiens ir vērsts... tālumā, stāja ir lepna, bet rokās viņš tur ieročus vai norāda ar vienu no tām uz gaišo nākotni. Iemūžināti akmenī un bronzā, šie līderi ir pazīstami pilsētniekiem no vēstures grāmatām, romāniem un kinofilmām. Tomēr tieši šie cilvēki kādreiz atnesa savām valstīm slavu un noteica to vietu pasaules kartē.
Grāmata somu rakstnieka un pētnieka Ari Turunena atklāj mums nevis varonīgas, bet neglītas varoņu puses. Valdnieki, politiķi, iekarotāji — jo vairāk cilvēku viņi nogalināja, iekaroja un pakļāva savai gribai, jo lielāka iespēja, ka viņiem tika uzcelti pieminekļi. Lielie varoņi savā dzimtenē blakus valstīs parasti tika uzskatīti par ļaundariem un noziedzniekiem. Aleksandrs Lielais, Vladimirs Ļeņins, Vasko da Gama, Ivans Bargais, Mārtiņš Luters un citi šeit — nav varoņi, bet «sliktie puiši», kurus vieno viena iezīme: strīdēties ar viņiem bija ellīgi bīstami.