Andersens

Lielais dāņu pasaku stāstnieks ienāca mūsu dzīvē jau bērnībā - un palika tajā uz visiem laikiem. Lai gan pats savas pasakas sākumā nemaz nenovērtēja, uzskatot tās par "spārnotām niecībām". No viņa pildspalvas iznāca dzejoļi, vodevili un libreti, stāsti, ceļojumu piezīmes... un romāni, bet tieši pasakas viņam atnesa popularitāti, un viņa dzīves pasaka pakāpeniski sāka veidoties. Par to, kā tas notika, lasītājs uzzinās no šīs grāmatas, kas stāsta par laimīgu cilvēku, maiguma un dzīves spožuma dziedātāju, kura biežais teiciens vēstulēs un dienasgrāmatās bija izmisīgs un skumjš: "Labāk man nekad nebūtu piedzimt!" Un vēl lasītājs uzzinās, ka Andersens nekad neuzskatīja sevi par izņēmuma kārtā bērnu rakstnieku, lai gan ar laiku un, iespējams, ar zināmu nožēlu sāka aizdomāties, ka tieši pasakas atnesīs viņam pasaules slavu. Tomēr pat ja lielais pasaku stāstnieks nebūtu uzrakstījis nevienu pasaku, visi pārējie viņa darbi ļauj šodien uzskatīt viņu ne tikai par vienu no mūsdienu dāņu literatūras pamatlicējiem (un tomēr līdz vecumam viņš rakstīja dzimtajā valodā ar kļūdām!), bet arī - ko viņš vienmēr tik dedzīgi vēlējās - par Dzejnieku.