Vārīt lāci

Neticama stāsts par mācītāju un viņa jauno mācekli, zēnu-sāmu Jussi. 1852. gada vasara, attālā ciematiņā Zviedrijas ziemeļos. Jussi ir aizbēdzis no mājām, kur cieta badu un vardarbību. Drīz viņam būs jāpavada laiks kopā ar zinātnieku Lestādiusu, kurš izglāba Jussi no... bada nāves, un kopīgajās botāniskajās ekspedīcijās izveidosies viņu skolotāja un mācekļa duets. Mācītājs iemācīs Jussi atšķirt augus, lasīt un rakstīt, kā arī mīlēt un baidīties no Dieva. Lestādius nes Dieva vārdu sāmu pagāniem. Bet kādu dienu aizraušanās ar botāniku novadīs mācītāju un Jussi pavisam negaidītā ceļojumā. Attālā sētā ir pazudusi kalpone – viņa nav atgriezusies no meža, kur ganīja govis. Tur, kur viņa pazuda, uz koku stumbriem ir atrasti lāču nagi. Visi ir pārliecināti, ka meiteni ir nogalinājis cilvēkēdājs lācis, un tikai mācītājs šaubās. Tā sākas izmeklēšana, ko vada mācītājs Lestādius un zēns-sāms (negaidīta literāra reinkarnācija pāra Holms - Votsons). Aizraujošā detektīva intriga ir iekļauta ne mazāk aizraujošā vēsturiskā romānā, un viss tas pasniegts ar siltu, nedaudz ironisku intonāciju. Interesanti ir arī tas, ka Lārs Levijs Lestādius ir reāla vēsturiska persona, cilvēks, kurš visu savu dzīvi pavadījis starp sāmiem un, būtībā, pārvērsa viņus kristietībā.