Augšāmcelējs, vai Fantastisko radību anatomija: Zaudētā doktora Spensera Blēka darba

Filadelfija, 1870. gadu beigas. Gāzes laternu pilsēta, bruģētās ielas, zirgu pajūgi — un strīdīgā ķirurga Spensera Blēka dzimtene. Mācoties prestižajā Filadelfijas medicīnas akadēmijā, jaunais doktors Blēks, kapa laupītāja dēls, izstrādāja neparastu hipotēzi: kas notiktu, ja slavenākie mītiskie radījumi — nāras,... minotauri un satīri — patiesībā būtu cilvēku evolūcijas priekšteči? "Augšāmcelējs" — tas ir divas pārsteidzošas grāmatas vienā. Pirmā — tas ir izdomāts doktora Spensera Blēka biogrāfija: no bērnības, kas pavadīta pie mirušo izrakšanas, līdz medicīnas studijām, ceļojumiem ar karnevāliem un, visbeidzot, noslēpumainai pazušanai beigās. Otrā grāmata — tas ir viņa dzīves galvenais darbs — "Izmirušo dzīvnieku kodekss". Tas ir "Greja anatomija" mītiskajiem radījumiem — pūķiem, kentauriem, pegasiem, cerberiem, — katrs no kuriem ir attēlots rūpīgi detalizētās anatomiskajās ilustrācijās. Pietiek ar vienu skatienu uz šiem zīmējumiem, lai saprastu: tas ir traka cilvēka radījums. Un "Augšāmcelējs" — tā ir viņa stāsts.