Trīs ēnas

Ķiršu garša... vēsums... svaiga upes smarža... tā mēs dzīvojām ielejā starp pakalniem, pasargāti no nelabvēlībām, tālu no pasaules, it kā uz laipna un mājīga sala. Un tad... Pēc tam viss mainījās...»
Tā sākas grafiskais romāns «Trīs ēnas». Tā pamatā ir reāla... autora draugu stāsts. Tas ir sirdsapziņu sāpinošs, metaforisks un ļoti delikāts stāsts par bērna zaudēšanu, bet ar patiesi gaišu, gudru un labu noslēgumu. Sirils Pedroza rāda lasītājam emocijas un pārdzīvojumus, ko cilvēki var izjust šādā situācijā. Kad lasi komiksu, šķiet, ka autors ir blakus un tur tevi pie rokas, palīdzot kopā izdzīvot un apdomāt notiekošo.
Sakārtota ģimene — Luī, viņa sieva Liza un viņu mazais dēls Žoakins — dzīvo nelielā mājiņā tālu no trokšņa un steigas. Viņi ir absolūti laimīgi un izbauda katru jauno dienu, ko pavada kopā. Līdz brīdim, kad uz pakalna parādās trīs ēnas. Trīs jātnieki. Sākumā viņi vienkārši stāv un vēro, reizēm pazūdot, reizēm atkal parādoties. Bet pēc tam, tieši nakts vidū, viņi nonāk pie mājas sliekšņa un gandrīz nolaupa Žoakinu. Tad vecāki saprot: jātnieki ir atnākuši pēc viņu dēla, lai paņemtu viņu uz visiem laikiem...
Ar salauztu sirdi māte cenšas atrast mierinājumu pie vietējās burvju sievietes, bet tēvs kategoriski atsakās padoties! Viņš cenšas aizbēgt, aizvest dēlu pēc iespējas tālāk, cerot, ka tālajos zemēs ēnas nevarēs viņus atrast. Bet ēnas — tā ir pati liktenis.