Aleksandrs Lielais, vai Romāns par dievu

Moris Drjūons lasošajai publikai ir pazīstams vispirms ar sagu «Lāsta ķēniņi», kas atklāj tumšās viduslaiku noslēpumus, un trilogiju «Cilvēku beigas», kas stāsta par Eiropas sabiedrības aizkulisēm pirmajos desmit gados XX gadsimtā, par finanšu un rūpniecības dinastijas norietu.
Aleksandrs Lielais, kurš nodzīvoja... trīsdesmit trīs gadus, dažu priesteru acīs abās Vidusjūras pusēs tika uzskatīts par Zeva-Amona dēlu. Ēģiptieši viņu kronēja ar faraona vainagu, bet babilonieši — ar ķēniša tiāru. Ebreji redzēja viņā vienu no pasaules valdniekiem, mesijas priekšgājēju. Dažas Indijas tautas iemiesoja viņa iezīmes Budas tēlā. Senie kristieši pieskaitīja Aleksandru svēto pulkam. Islāms viņam piešķīra vietu savu varoņu panteonā ar vārdu Iskanders. Aleksandra laikabiedri pastāvīgi uzdeva jautājumu: «Vai viņš ir cilvēks vai dievs?» Moris Drjūons savā romānā centās atveidot iekarotāja tuvāko padomnieku, atjaunot favorīta domas un uzrakstīt memuārus, kas varētu piederēt lielā valdnieka pildspalvai."