Vienatnē ar sevi. Pārdomas

Marks Aurelijs Antonīns (121-180), romiešu imperators, kura personīgās piezīmes kļuva par filozofisku atklāsmi pēcnācējiem, saucot viņu par "filozofu tronī", bija spiests pavadīt dzīvi karadarbībā. Viņa "Pārdomas" ("Vienatnē ar sevi") radās 2. gadsimta 70. gados mūsu ēras karavīru teltī. "Dzīve ir... cīņa un ceļojumi svešumā. Bet kas var novest pie ceļa? Nekas, izņemot filozofiju. Nāve nav saistīta ar mums, kad mēs eksistējam, tā neeksistē, kad tā ir, mēs jau neeksistējam" (Marks Aurelijs). Iedziļināts novērotājs, apveltīts ar retu intuīciju, Marks Aurelijs Antonīns sludināja pazemību un askētismu. Šajā ziņā viņa ētiskie uzskati, priekšstati par prātu un dvēseli, izrādījās tuvi Baznīcas skolotājiem un ietekmēja kristīgos domātājus no svētā Jeronīma līdz L. N. Tolstojam.