Brisbane

Evgenijs Vodolazkins — balvas "Lielā grāmata" un "Skaidra lauka" ieguvējs. Romānā "Brisbane" viņš turpina varoņu stāstus ("Lavrs", "Aviators"), kuru liktenis — kā antīkajā traģēdijā — pēkšņi un uzreiz mainās. Gļebs Janovskis — virtuozs mūziķis — panākumu virsotnē zaudē iespēju uzstāties... slimības dēļ un mēģina atrast citu dzīves jēgu, jaunu atbalsta punktu. Šajā viņam palīdz… pagātne — viņš mēģina apkopot atmiņas par Kijevas bērnību septiņdesmitajos gados, par jaunību Leningradā, tagadni Vācijā un atkal Kijevā jau divtūkstošajos. Tikai Brisbenas nav starp šiem ceļojumiem pa dzīvi. Vai tāda pilsēta vispār pastāv? Vai arī tas ir tikai mirāža, sapņojums, utopiska ideāls, sfēru mūzika? — Tavos intervijos bieži tiek pieminēta pilsēta Brisbane, nu, un vispār — Austrālija. Kāpēc? — Tāpēc, ka, kad mums ir ziema, viņiem — vasara. — Bet kad mums ir — vasara? — Tad viņiem arī ir vasara. Mūsu izpratnē — vasara. Mūsu ģimenē šī vieta tika uzskatīta par paradīzi. — Paradīzei tur ir pārāk specifiska iedzīvotāju grupa. Notiesāto pēcteči. — Un — kas? — Paradīzei ir nepieciešama laba biogrāfija. — Vai tu tur biji? — Kur, Austrālijā? — Nē, paradīzē. No kurienes tu zini, kāda tur ir nepieciešama biogrāfija?