Vīrieši bez sievietēm

Klasiskās amerikāņu literatūras pārstāvis, Nobela prēmijas laureāts, Ernests Hemingvejs bija un paliek viens no visvairāk lasītajiem autoriem visā pasaulē. Viņa popularitāti galvenokārt nodrošināja romāni «Fiesta. Un saule aust», «Uz redzēšanos, ieroči!», «Par ko zvana zvans», «Svētki, kas vienmēr ir ar... tevi», taču viņš ir labi pazīstams arī kā īsu stāstu meistars. Hemingveja radošais stils izveidojās 1920. gados: saspiestība, lakoniskums stāstījumā, neiecietība pret patētiku un sentimentālismu — un tajā pašā laikā izstrādāta motīvu struktūra, liriskais apakšteksts, nopietni ētiski jautājumi. Uz šo manieri ietekmēja arī darbs par laikraksta reportieri un Pirmais pasaules karš, kurā rakstniekam bija jāpiedalās. Šajā izdevumā tiek publicēti divi viņa stāstu krājumi — «Mūsu laikā» un «Vīrieši bez sievietēm», kā arī stāsts «Mums Mičiganā». Visi tie ir rakstīti 1920. gados, un tajos tiek noteikta Hemingvejam raksturīgā tēma un morālais kredo — cilvēka cieņa, viņa gara lielums, kas nav salauzts pārbaudījumu un sakāvu dēļ.