Tas esmu es. Slēpties un melot, ka tas ir tikai tēls, ir smieklīgi. Iekļāvu šajā stāstā sarežģītu sava dzīves periodu, kad laiks atņēma mani pašam. Runāt par zaudējumu ir sāpīgi. Labāk par to uzrakstīt. Es mēģināju, un pats nemanīju, kā izaugu no tā.
Neiespējami atkārtoti atklāt pasaules skaistumu, nezaudējot kaut ko svarīgu. Uz zaudētā vietas paliek bezdibeņu tukšumi. Un, mēģinot tos aizpildīt, sākam vairāk novērtēt dzīvi.

Lai mūsu zaudējumi ir mums pārbaudījums, bet ne mokas.