Mīlestība zem viena vāka

Sofa.

Es iestājos Literatūras institūtā, lai kļūtu par rakstnieci. Domāju, ka būs kā filmā: darbnīcas, kafija uz Patriarchiem, klēpjdators, kur rindiņa pēc rindiņas dzimst mans bestselleris.
 
Un tad manā dzīvē parādījās viņš.
 
Auksts, pašapmierināts, cinisks perfekcionists... Protams, tieši ar viņu man nāksies strādāt... pārī, lai iegūtu kredītu. Viens semestris. Viens teksts. Un kaudze nesaskaņu.
 
Es viņu ienīstu. Varbūt...
 
Amirs.

Man vienkārši bija jāuzraksta grāmata. Bez lieka trokšņa, bez stresa, bez drāmām. Bet vietā, kur būtu miers, es saņemu meiteni, kas lien katrā teikumā un katrā manā nervā. Ugunīga, neparedzama, dzīvīga.
 
Viņa traucē koncentrēties. Viņa kaitina. Viņa neiznāk no galvas... Un man, šķiet, tas nemaz nepatraucē.