Biskvīts

Son Džeson kopš bērnības cieš no hipersensitivitātes pret skaņām. Uztraucoties par viņa stāvokli, vecāki nosūtīja viņu uz rehabilitāciju "sanatorijā".
Galu galā viņš ir vienīgais, kurš pamanīja cilvēkus, neredzamus citiem. Son Džeson nosauca "biskvīts" tos, kuri ir pārstājuši pastāvēt sabiedrībā: viņu balsis... netiek dzirdētas, un klātbūtne netiek pamanīta.
Viņi pakāpeniski salūst, kā sauss biskvīts, lēnām iznīkstot, neatstājot no sevis pat druskas.
Dīvainības sākas brīdī, kad rehabilitācijas centrā Son Džeson noķer blakus esošā kaimiņa šausminošo smaidu. Jaunietis ir pārliecināts, ka viņš vēlas kaitēt biskvitam blakus viņiem. Tāpēc, par spīti visam, Džeson vēlas atminēt šo noslēpumu un palīdzēt tam, kurš baidās lūgt pēc glābšanas. Vai ir iespējams savākt biskvītu, no kura palikušas tikai druskas?