Ēnu cirks

Katram no mums ir īpaša vieta — ļoti noslēpumaina un dārga. Šajā noslēpumainajā vietā mīl spēlēt ēnas. Lika nekad īpaši nebija domājusi par savu ēnu, līdz kādu dienu tā nesāka uzvesties ļoti dīvaini. Kad Lika māja ar roku, ēna pacēla... kāju. Kad Lika sēdēja, ēna piecēlās. Lika mēģināja aizbēgt, paslēpties un kļūt mazāka, bet ēna tikai kļuva lielāka. Līdz tā izauga tik liela, ka paņēma un aiznesa Liku uz burvīgu krēslainu zemi, uz noslēpumaino ēnu cirku. Lai atrastu ceļu atpakaļ, Likai būs patiešām jāredz sava ēna un jāatrod ar to kopīga valoda. Tā ir stāsts par bailēm, kaunu un citiem jūtām, kuras mēs cenšamies paslēpt savā zemapziņā.