Neierobežotā mirusī

«Es pelnu iztiku, stāstot stāstus, kurus izdomā citi... šis darbs tiek saukts par “literāro vergu”. Parasti rakstu biogrāfijas, izlīdzinu asās malas, kamēr viss nav ideāli, par ko esmu nopelnījusi diezgan labu reputāciju. Es pat esmu uzrakstījusi savu grāmatu. Un mani... viss apmierina… Reiz man uzrodas sapņu darbs. Bijusī senators un pazīstama rakstniece, mana elka, Dorotija Gibsone, pēc neveiksmes prezidenta vēlēšanās devās mājās uz Meinas štatu un aicināja mani pie viņas, lai uzrakstītu memuārus. Tas ir iespēja, un to nedrīkst palaist garām! Darbs norit, kā vajag, kamēr kādu dienu Dorotijas kaimiņiene nenomirst noslēpumainos apstākļos. Rakstniece ir apņēmības pilna atrast slepkavu starp savu apkārtni. Galu galā viņš noteikti ir kaut kur tuvumā. Un kad Dorotija Gibsone jautāja, vai es vēlos apvienoties izmeklēšanā par slepkavību, vienīgā atbilde bija: «Protams!» Es biju pārliecināta, ka mēs atradīsim slepkavu… tikai nezināju, cik daudz intrigu un noslēpumu būs jāatklāj, un kā tas var beigties…