Kedri augsti. Romāns, stāsti, stāsti

Dzīve neizlutināja romāna varoni Kažimuratu, cilvēku ar izcilu spēku un neiznīcināmu raksturu. Tēvs, bēgot uz ārzemēm, viņu atstāja likteņa varā, un zēns piedzīvoja daudz grūtību. Bet smagā bērnība neizdzēsa no viņa to labo sākumu, kas palīdzēja viņam kļūt par īstu... cilvēku. Caurskatot Kažimurata un citu varoņu atmiņas, atdzīvojas kara gadu ainas, kad darbā un kopīgā cīņā pret fašismu nostiprinājās tautu draudzība. Kažimurat garīgi izgāja cauri katram no piecdesmit pagalmiem un aprēķināja, ka no aula aizgājuši simts divdesmit džigiti. «Kāds būtu auls, ja visi viņi atgrieztos dzīvi un veseli! – domāja Kažimurat. – Ne auls, bet vesela zeme!» Bet uz pusi no viņiem jau bija atnākušas apbedīšanas vēstules; džigiti gāja bojā kaujas laukā, ir arī tādi, kas pazuduši bez vēsts… Cik no viņiem atgriezīsies mājās veseli un neskarti, kādos no mājām ienāks laime, cik daudz sieviešu acīs uzliesmos gaisma?.. Ne mazums māju ir tukšas… Vairs nav visu četru vecā Jusu dēlu, dzimtā brāļa un divu Trofim dēlu, Šamšinuras vīra…
Nabaga sieviete – strādā desmit cilvēku vietā, kamēr vēl nezin, ka viņai priekšā ir atraitnes dzīve…