Loģiskie pētījumi. 2. sējums, 1. daļa Pētījumi par fenomenoloģiju un zināšanu teoriju

Ievadā uz otro sējumu «Loģiskajos pētījumos» tiek skaidrots bezpriekšnoteikumu princips kā galvenais fenomenoloģijas princips un tam atbilstošais galvenais prasījums: «Uz pašām lietām!», kas kļūst par fenomenoloģiskā kustības saukli. Fenomenoloģija tiek ieviesta kā neitrāla zinātne, kas jā
kļūst par pamatu gan loģikai,... gan psiholoģijai. Otrā sējuma pirmo daļu veido pieci pētījumi, kas apvienoti kopējā tēmā: nozīmju korelācija kā ideālu vienību un apziņas aktu, kuros tiek konstitūtas nozīmes. Pirmajā pētījumā tiek ieviestas galvenās atšķirības: starp zīmi kā norādi un zīmi kā nozīmes izteikumu, starp nozīmēm komunikatīvajā runā un vientuļajā dvēseles dzīvē, starp nozīmes intenciju (tukšo intenciju) un nozīmes īstenošanu, starp nozīmi un priekšmetu. Otrajā pētījumā tiek apskatīta atšķirība starp vispārējo un vienreizējo intenciju, pie tam uztvere tiek uzskatīta par nepieciešamu pamatu būtības izpratnei. Trešajā un ceturtajā pētījumā tiek apskatīti nozīmju strukturālie attiecības. Trešajā pētījumā ieviestā atšķirība starp patstāvīgām un nepastāvīgām daļām sagatavo galveno atšķirību ceturtajā pētījumā — starp patstāvīgām un nepastāvīgām nozīmēm. Tiek izteikta ideja par tīri loģisku gramatiku, kas jānosaka formālo saikni starp nozīmēm un ļaut izvairīties no jēgas trūkuma un bezjēdzības. Piektajā pētījumā sniegts ieskats fenomenoloģiskajā apziņas teorijā kā pieredzes saiknēm un kā intencionāliem aktiem.

Studentiem un humanitāro specialitāšu pasniedzējiem un visiem, kas interesējas par mūsdienu filozofiju.