Anna Geirštainas, vai Miglas jaunava

«Anna Geirštainas, vai Miglas jaunava» — pilns aizraujošu piedzīvojumu, varoņu varoņdarbu un senatnīgu noslēpumu vēsturiskais romāns skotu rakstnieka Valtēra Skota (1771–1832) autorībā. Romāna sižets stāsta par laikiem, kad saskārās divi zvērīgi ienaidnieki: franču karalis Ludviķis XI un Burgundijas hercogs Karlis... Drošais. Varenie pilis, drosmīgie karavīri un skaistās dāmas ir attēlotas vismazākajās detaļās, ko izstrādājis ilustrators Luī Dūnki (1856–1915). Teksta tulkojumu uz krievu valodu veica inženieris-pulkvedis Krievijas impērijas armijā, Krievijas literatūras mīļotāju biedrības loceklis Samuils Samuļevičs de Šaplets (1798–1834).

Valtērs Skots (1771–1832) — slavenais skotu rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs. Viņš dzimis Edinburgā, jurista Valtēra Skota un viņa sievas Annas Rezervfordas ģimenē, kas bija Edinburgas universitātes profesora meita. Agrā bērnībā zēns smagi saslima, un, lai gan radinieku pūliņi palīdzēja viņam atveseļoties, rakstnieks līdz mūža beigām kliboja un bija vārgs. Nākamā literāta ģimenē labprāt iepazīstināja ar skotu pasakām un leģendām; viņam bieži stāstīja par brīnišķīgiem notikumiem no skotu vēstures un lasīja dzeju. Tādējādi Valtēram attīstījās interese par kultūru, folkloru un Skotijas vēsturi, kas noteica viņa radošā virziena attīstību nākotnē. Sākumā Skots plānoja sekot tēva pēdām un kļūt par advokātu. 1792. gadā jaunietis pabeidza juridisko fakultāti un vairākus gadus apvienoja advokāta praksi ar sabiedrisko un literāro darbību. Jau studiju laikā Skots daudz lasīja un nodarbojās ar mākslas darbu tulkošanu no vācu valodas, bet vēlāk aizrāvās ar dzejas rakstīšanu un tautas pasaku, balāžu un leģendu vākšanu no Skotijas, ko veicināja viņa biežās ceļojumi pa valsti. Par rakstīšanu, kas viņu slavēja, Skots sāka nodarboties jau pieaugušā vecumā. Lai precīzi atspoguļotu aprakstītās laikmeta īpatnības un ticami attēlotu māksliniecisko pasauli, rakstnieks ilgi pētīja vēsturiskos dokumentus. Viens no Skota radošās darbības izceļošanās iezīmēm bija arī folkloras elementi, kas nemainīgi tika ieausti autora romānu sižetos. Prozas darbus viņš ilgu laiku publicēja zem pseidonīma, saglabājot anonimitāti līdz 1827. gadam. Vēlāk tos nodēvēja par «Veivlija romāniem» — pēc pirmā Skota romāna nosaukuma, kas tika publicēts 1814. gadā. Izcila rakstnieka sasniegumi tika atzīti jau dzīves laikā, un 1820. gadā Valtēram Skotam tika piešķirts baroneta tituls.

Vēsturiskais romāns «Anna Geirštainas, vai Miglas jaunava» pirmo reizi tika izdots 1829. gadā. Darbs tika iecerēts autoram kā turpinājums «Kvintinam Dorvardam»; tas ieguva plašu popularitāti lasošās publikas vidū. Notikumi «Annā Geirštainā» norisinās pret franču karaļa Ludviķa XI un Burgundijas hercoga Karla Drošā nežēlīgā pretestības fona. Divi angļi, Džons Filipsons un viņa dēls Arturs, ceļo pa Šveici, veicot noslēpumainu misiju. Neprātīgs un pilns riskantu piedzīvojumu ceļš viņus aizved uz leģendām apvīto Geirštainas pili. Šajā izdevumā romāns ir papildināts ar 152 brīnišķīgu ilustrāciju komplektu, ko izstrādājis Šveices mākslinieks Luī Dūnki (1856–1915).