Attālās sekas

Vai jūs kādreiz esat dzirdējuši par terminu «riķoša upuri»? Nē, tas nav par tiem, uz kuriem ir atsitusi lode. Tā sauc tuvāko apkārtni cietušajam. Mirušo ģimenes locekļi, izvaroto sieviešu vīri, vecāki bērnu, kuri nokļuvuši zem automašīnas... Tie, kuri bieži cieš... gandrīz tikpat kā pati traģēdijas upuris...

Maskavā ir parādījies sērijveida slepkava. Ar briesmīgu spēku nezināmais pagriež kakla skriemeļus vientuļiem gājējiem un atstāj uz viņu ķermeņiem īsas piezīmes: «Manam Skolotājam». Ko viņš vēlas pateikt pasaulei ar saviem vēstījumiem? Vai tas ir nežēlīgs maniaks, apsēsts ar neprātīgu ideju? Vai arī asiņainas sektas locekļi veic rituālas upurēšanas? Varbūt parastas pasūtījuma slepkavības, viltīgi maskētas kā traka cilvēka izdarības? Atrast atbildes jāuzdod labākajiem «slepkavību nodaļas» MUR darbiniekiem — Zarubinam, Stašisam un Dziubam. Vadība spiež, lieta ir slepena, laika atklāšanai gandrīz nav, un ja vien nebūtu leģendārās Anastasijas Kamenskas...
Tomēr izmeklēšanai ir parādījies pavediena: visi nogalinātie kādreiz ir izdarījuši rupjus ceļu satiksmes negadījumus ar cilvēku upuriem, bet tā arī nav saņēmuši pelnīto sodu. Ne velti saka, ka katrai rīcībai dzīvē vienmēr ir sekas. Iespējams, nāve ātrbraucējiem — viena no tām?