Rītausma valodas. Ceļš no pērtiķu muldēšanas uz cilvēku vārdu: stāsts par to, kā mēs sākām runāt

No grāmatas:
«— Tēt, kāpēc pērtiķi nemāk runāt?
— Tāpēc, ka viņi ir dzīvnieki. Dzīvnieki nemāk runāt.
— Bet, tēti, tu taču teici, ka cilvēki — tas ir tāds dzīvnieks. Kāpēc tad cilvēki māk runāt?
Un tad tētis padodas. Viņam būs jāraksta vesela grāmata,... lai atbildētu uz šo jautājumu.
Tā pati grāmata, kuru tagad tu turi rokās».

No grāmatas:
«Ir pieņemts uzskatīt, ka valoda kalpo mums izņēmuma kārtā komunikācijai, nododot ziņas. Daži zinātnieki uzskata, ka valoda, pēc sava sākotnējā nodoma, bija tuvāka mūzikai vai dziesmai un nes tādu pašu informāciju kā sloku trilli. Bet, lai valoda attīstītos par kaut ko tādu, kāda tā ir šodien, nozīmīgu ziņu nodošanas funkcijai jau agrīnā posmā bija jāeksistē. Loģiski pieņemt, ka domāšanas valoda radusies no komunikācijas valodas. Secinājums: pravaloda bija komunikatīva».