Astronauti

Smalks psiholoģisks pētījums par atmiņas un ģimenes mīlestības dabu, salīdzināms ar Annas Ernō, Kārļa Uves Knausgora, Oksanas Vasiakinas prozu.
Reiz trīsdesmit piecus gadus vecā romāna varone atrod fotogrāfiju, kurā tēvs un māte tur viņu, pavisam mazu, rokās. Šī atradne maina visu... — ar to sākas ilgs un saspringts ceļojums pagātnē, kas varonei atgādina kosmiskās misijas. Viņai, atgriežoties dzimtajā mājā Barselonā, ir ārkārtīgi grūti — māte smagi slimo, tēvs pārcēlies uz Madridi, viņas pusbrālis un pusmāsa nav pazīstami viens ar otru... Neviens nevēlas izrakt ģimenes noslēpumus un bērnības traumas. Cenšoties paskatīties atpakaļ, izprast pagātni, viņa sev atkārto: astronautiem bija daudz grūtāk, bet tieši viņu lidojumi deva iespēju atklāt to, kas, izrādās, vienmēr bija sasniedzamības robežās.