Kaķi japāņu dzejā

1603. gads. Japāna ieiet Edo laikmetā — šogunu Tokugava valdīšanas laiks, kad valsts, slēgta no ārpasaules, piedzīvo kultūras, mākslas un literatūras uzplaukumu. Tieši šajā periodā strādā Kobajaši Isša, viens no izcilākajiem haiku meistariem, kuru dzejoļi ir caurvīti ar dziļu mīlestību... pret dabu un dzīvniekiem, īpaši pret kaķiem. Bet aiz viņa aizkustinošo haiku rindām slēpjas dzīves stāsts, pilns personīgām traģēdijām, cīņām ar diskrimināciju un mierinājuma meklējumiem pasaulē, kur kaķi kļūst par brīvības un neatkarības simbolu.

Tomēr japāņu mīlestība pret kaķiem ir daudz dziļākas saknes. Vēl pirms Isšas šie noslēpumainie radījumi ieņēma īpašu vietu japāņu mitoloģijā, reliģijā un mākslā. Un šodien kaķu kultūra piedzīvo jaunu uzplaukumu: no "nekonomikas" un kaķu kafejnīcām līdz kaķu salām. Trīskrāsu kaķa Tamas stāsts, kas izglāba dzelzceļa staciju no slēgšanas, — tikai viens no daudziem piemēriem, kā kaķi iedvesmo un maina japāņu dzīvi.

Šī grāmata — ceļojums japāņu kultūras pasaulē, kur Isšas haiku par kaķiem kļūst par tiltu starp pagātni un tagadni. Tie atgādina mums par emociju, brīvības un saiknes ar dabu nozīmi, kā arī par to, kā mazi radījumi var iedvesmot lielām pārmaiņām.