Mājas būve. Senkrievu enciklopēdija ģimenes dzīvē

"Mājas būve" - viens no ietekmīgākajiem 16. gadsimta krievu literatūras darbiem, ceļvedis pa ikdienu, ģimenes attiecībām un garīgo dzīvi viduslaiku Krievijā.
«Mājas būve» radās 15. gadsimtā Novgorodas republikas laikā Lielajā Novgorodā. Pēc šo pētnieku domām, «Mājas būves» teksts parādījās ilga kolektīvā... darba rezultātā, balstoties uz tajā laikā pastāvošajiem literārajiem avotiem. Grāmata gandrīz uzreiz ieguva izplatību starp novgorodiešu bojaru un tirgotāju vidū.
Pētnieki izseko «Mājas būves» saikni ar agrākiem mācību un «vārdu» krājumiem, gan slāvu: «Izmaraģds», «Zlatousts», «Zelta ķēde», gan rietumu: «Kristīgās mācības grāmata» (Čehija), «Parīzes saimnieks» (Francija) un citiem. Faktiski, «Mājas būve» tikai sistematizēja un noformēja tajā laikā pastāvošās morāli-ētiskās uzvedības normas un mācību tekstus.
16. gadsimta vidū «Mājas būve» tika pārrakstīta garīdznieka un Ivana Bargā līdzgaitnieka - protopopa Silvestra kā mācība jaunajam caram. 
Atjaunotā «Mājas būves» redakcija tika sastādīta Maskavas Čudova klostera ieremoniķa, kurš strādāja Maskavas garīgajā tipogrāfijā, vēlāk - igumena Kāriona (Istomina) 17. gadsimtā. Šī redakcija apvienoja vairākas tajā laikā pastāvošās versijas.