45. paralēle

Romāns-dokuments Polinas Žerebcovas «45. paralēle» balstās uz autores personīgajiem dienasgrāmatu ierakstiem no 2005.–2006. gada. «Mēs ar mammu ieradāmies Stavropoļā no Groznijas, no stingrā musulmaņu pasaules, mēs atnācām no kara, it kā no citas planētas, mēs esam bēgļi. Mums ir sava... smagā nasta un savi murgi. Bet arī šeit, mierīgajā 45. paralēlē, mēs neatrodam mierinājumu un palīdzību. Iedrošināšana. Apsūdzības. Kukulis... Pakāpeniski mēs iepazīstam dažādus cilvēkus un uzzinām par viņu grūto dzīvi, par viņu bēdām. Tā ir dzīve bez kara. Bet vai tā ir daudz labāka? Karavīrs vai miermīlīgs cilvēks, bagāts vai nabags, jauns vai vecs, vienmēr tu izvēlies: sist, aizskart, nogalināt, atņemt — vai palīdzēt, dalīties ar maizi, atdot segu sasalstošajiem, uzmundrināt. Un katrs no mums šo izvēli izdara katru sekundi. Es esmu to pusē, kuri neprot šaut.