Pa orbītu

Romānā, kas kļuvis par Bukera balvas laureātu 2024. gadā, tiek stāstīts par vienu dienu Starptautiskajā kosmosa stacijā. Visā stāstījumā mēs skatāmies uz Zemi astronautu acīm. Viņi novēro pārsteidzošu skatu, kas nav pieejams mums; pamanām pazīstamas vietas; iedomājas, ar ko nodarbojas... tuvie cilvēki; skumst, ka nevar būt blakus; bēdājas par zaudējumiem, kurus vairs nevar kompensēt. Lasot šo mini grāmatu, kas ir piepildīta ar filozofisku jēgu un dziļām izjūtām, mēs nevaram nejust visu pasaules vērtību un katras dzīves unikālumu.
Samanta Harvija savā grāmatā neviļus ir kļuvusi par pravieti, uzminot dažas svarīgas izmaiņas jaunās amerikāņu Mēness programmas arhitektūrā, kas saistītas ar jaunu iniciatīvu attīstību kosmosa izpētē. Bet kas vēl vērtīgāk, viņa ir iesaistījusi savus lasītājus cilvēka vietas apzināšanās procesā kosmosā, darot to reālistiski, atmodinoši, ar maigiem fantastiskiem pieņēmumiem. Iespējams, tas ir tas, kas mums nepieciešams, lai vērstu savu skatienu zvaigžņu debesīs, nezaudējot saikni ar dzimto planētu.