Dēls

Pavasaris 1849. gadā. Ilajam MakKalou bija tikai trīspadsmit, kad komanču indiāņi uzbruka viņa mājai Teksasā, nogalināja māti un māsu, bet viņu pašu aizveda līdzi. Gudrais un izmisīgi drosmīgais Ilajs ātri pierada pie dzīves starp indiāņiem un drīz kļuva par vienu... no viņiem. Ne baltais, ne indiānis, zēns atradās starp divām civilizācijām, kas izzuda un nāca klāt. Viņam pašam jāatrod sava vieta pasaulē, kur piedzīvojumi un traģēdijas mainās viens pret otru ar kaleidoskopisku ātrumu. 1915. gads. Pīters MakKalou ir nospiests ar vainas apziņu par notiekošo apkārt, par to dusmu, ar kādu cilvēki izsist sev vietu zem saules. Viņš ir pilnīga pretstatu tēvam — viņš neizdara, bet vēro un domā. Pīters pārāk agri ieradās šajā pasaulē, kur vērtība ir tikai spēks un uzbrukums. Divdesmitā gadsimta vidus. Džinija MakKalou — neizsistā dāma, ar dzelzs roku vada bagātāko uzņēmumu Teksasā, ja ne visā valstī, spēcīgas naftas impērijas vadītāja. Viņas pasaule — auksta aprēķina un strauju reakciju pasaule uz politiskajām ziņām. Bet viņa tajā nejūtas kā mājās.