Smaragds. Stāsti

Aleksandrs Ivanovičs Kuprins (1870—1938) — izcils krievu rakstnieks-reālists. Dzimis nelielā apriņķa pilsētā Narovčatā (tagad Penzas apgabalā) ģimenē, kas piederēja pie dzimtenes muižniekiem. Nākamā rakstnieka tēvs mira 1871. gadā, gadu pēc dēla piedzimšanas. Ģimenei sākās grūti laiki, un māte bija spiesta... nodot zēnu bāreņu internātā. 1880. gadā Kuprins iestājās otrajā Maskavas ģimnāzijā, 1887. gadā — Aleksandra militārajā skolā. Viņam nebija civila profesijas, un pirms ķerties pie pildspalvas, viņš mainīja daudzus amatus. A.I. Kuprins bija ziņkārīgs cilvēks, viņam bija interesanti izmēģināt sevi dažādās lomās. Viņš pats jokojot teica draugiem, ka «gribētu uz dažām dienām kļūt par zirgu, augu vai zivi».
Pirmais A.I. Kuprina darbs — stāsts «Pēdējais debija» — tika publicēts 1889. gadā, kad viņš bija militārās skolas kadets. Kad par to uzzināja vadība, Kuprinu divas dienas ieslodzīja cietumā. Tad viņš solījās sev atstāt literāros eksperimentus un nepieskarties pildspalvai un papīram. Tomēr iepazīšanās ar Buniņu, Čehovu un Gorkiju 1890. gadu beigās lika viņam aizmirst par kādreiz doto vārdu.
Stāsti un romāni A.I. Kuprina ir nelieli pēc formas, bet pārsteidzoši bagāti pēc satura, tos raksturo dziļa psiholoģija. Autors apbrīno gara cēlumu, dvēseles un domu tīrību gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem un parāda lasītājiem, cik briesmīgi ir, kad cilvēks pārstāj būt cilvēks. Tādējādi stāstā «Cirkā» visi — gan pats Arbuza, gan cirka direktors, gan ārsts — zina, ka iznākšana arēnā ir nāvējoši bīstama spēkavīram. Un Arbuza pretinieks, amerikāņu spēkavīrs, redzot, ka viņš ir slims, arī nežēlo viņu, viegli izmanto iespēju iznīcināt to, ar ko viņš nevarētu tikt galā parastā duelī. Skaistais zirdziņš Smaragds arī kļūst par cilvēku zemiskuma upuri. Spēcīgo jauno kumeļu, kurš uzvarēja sacīkstēs, saindēja. Pēc autora domām, dzīvnieki spēj ne tikai just, bet dažreiz ir cēlāki un uzticīgāki par cilvēkiem. Galvenā stāsta varone «Ju-ju», gudrā un skaistā kaķene, ir patstāvīga, kā visas kaķenes. Tomēr, kad viņas mazais saimnieks Kolja saslima, viņa neatstāja durvis uz viņa istabu, kamēr zēnam nepalika labāk.